Ārstu Mauriņu ģimene 2017. g. Mežaparkā iegādājās zemes gabalu E. Dārziņa ielā. Ainaviskā vieta apvieno kalnainu priežu meža malu ar bijušo palienu pļavas teritoriju Ķīšezera krastā. Esošā ārstu Lūkinu dzimtas funkcionālisma stila māja, kas celta 1939. g. pēc arhitekta V. Paegles projekta, jaunajiem īpašniekiem nelikās piemērota dzīvošanai. Uzrunājot sadarbībai arhitekti un kopā veicot īpašuma izpēti, māja tika saglabāta un pārbūvēta. Dzīvojamās ēkas grunts atrodas Mežaparka baltā funkcionālisma apbūves zonā. Ēkas pirkšanas brīdī mājas plāns bija nesaprotams labirints, kurā grūti saskatīt sākotnējo skaidro trīsdaļīgo celtnes struktūru. Pēckara denacionalizācijas pārbūvēs ēka ar jaunām šķērssienām bija pārdalīta trīs dzīvokļos. 80 gadus kopš celšanas mājā bija dzīvojusi ārstu Lūkinu dzimta trīs paaudzēs. Zīmīgi, ka arī jaunie īpašnieki – Mauriņu ģimene – ir ārsti, kuri centušies namam iedvest jaunu elpu, saglabājot tās pirmsākuma – radošuma un tiekšanās uz gaismu - principu. Tā Haralds Lūkins bija rakstījis mājas kapsulas vēstījumā, kuru atrada celtnes pamatos. Pārbūves projekta mērķis bija saglabāt Mežaparka 20. gs. 30-to gadu funkcionālisma stila mājas vēsturisko tēlu, atgriezt mājai sākotnējo plānojuma struktūru un oriģinālās detaļas, kā arī pārveidot māju ārstu ģimenei ar jauniem funkcionāliem uzdevumiem un vajadzībām, kas izriet no atšķirīga dzīvesveida pēc 80 gadiem kopš mājas uzcelšanas. Projekta galvenā ideja bija uzlikt vēsturisko mājas apjomu uz terases platformas, jo 80 gadu garumā celtne ir bijusi ieslēgta savā čaulā kā cietoksnis. Aptuveni metru augstais mūra cokols to atrāva no zemes un apkārtējās ainavas. Ņemot vērā mūsdienu cilvēka dzīvesveidu un tiekšanos pēc iespējas būt dabā, viss mājas dzīvojamais apjoms tika novietots uz terases plātnes pirmā stāva grīdas līmenī. Terases plātne dod tiešu saistību ar apkārtējo dabas ainavu, mežu un dārzu. Rudo ķieģeļu klājs, kas ir atsauce uz vecās mājas sarkano ķieģeļu cokolu un ieejas rotondu, apņem mājas apjomu no visām pusēm, un mājas apjomam var brīvi apiet apkārt pa terasi. Lai pildītu ārsta Lūkina uzdevumu – kāpt uz gaismu – jaunais arhitekts V. Paegle projektēja galvenās kāpnes pret lielo apsīdas logu divu stāvu augstumā ziemeļu fasādē. Kāpnes no krēslainā ieejas vestibila veda uz gaišu halli mājas otrajā stāvā, kur ārsts Haralds Lūkins pieņēma pacientus. Pārbūves projekts atgrieza mājai centrālo halli ar kāpnēm un attīstīja celtni trīs līmeņos, pievienojot pilnu pagraba stāvu ar garāžu mājas ziemeļu malā zem terases. Jo augstāk kāpj no pazemes stāva uz pirmo un otro stāvu, jo vairāk gaismas! Grunts dziļumā meža stūrī 70-tajos gados bija uzbūvēta lauku pirtiņa. Pārbūves projekta ietvaros namiņš tika atjaunots tā oriģinālajā veidolā un apjomā, saliekot to no otrreiz lietotiem guļbaļķiem. Tā priekšā uzbūvēta jauna stikla veranda, kas kontrastē ar guļbaļķu namiņa romantisko tēlu. Mājas projekta realizācija ir dokumentēta “Zaigas Gailes biroja” 2022. g. izdotā grāmatā “Ārstu māja Mežaparkā”.