Vēsturiskā koka vasarnīca atrodas bijušās Bulduru muižas teritorijā, kura vēlākos periodos ir sadalīta nelielās gruntīs. Ēkas pirmais īpašnieks bijis Jānis Zemgalis, kurš nekustamo īpašumu ieguvis 1924. gadā un uzbūvējis uz tā greznu koka vasarnīcu nacionālā romantisma stilā. Ēkas arhitekts nav zināms. 1933. gadā AS „Livonija” īpašumu pārdevusi M., R. un T. Tankelovičiem. 1948. gadā īpašums tika nacionalizēts, un padomju laikā tajā atradās pansionāts „Lielupe”. 1998. gadā ēkai ir piešķirts Valsts nozīmes aizsargājama pieminekļa statuss. 2002. gadā koka vasarnīca pārbūvēta par viesu namu, kura projekta ietvaros bija paredzēts celt jaunu piebūvi jūras pusē, kas nav tikusi realizēta. 2015. gadā ēku iegādājās jauns īpašnieks, kurš vēlas ēkai atjaunot tās sākotnējo funkciju - dzīvojamā māja vienas ģimenes lietošanai. Ēkas pagalma pusē plānota vieglas konstrukcijas vasaras veranda ar pirti un saimniecības noliktavu. Atjaunošanas projekts vienas ģimenes dzīvojamai mājai paredz atgriezt ēkai tās sākotnējo funkciju. Projekta priekšlikums pilnībā respektē koka arhitektūras pieminekļa uzbūvi un tēlu. Mājas jaunais plānojums pakārtots ēkas koka konstrukciju struktūrai. Projekta mets piedāvā pilnībā restaurēt ēkas apjomu un divas galvenās fasādes, no ielas un no kreisā sāna, ja skatās no ielas. Veicot ēkas pārbūvi, projekta mets piedāvā izdarīt tās apjomā divas izmaiņas divās fasādēs: 1) izveidot kāpņu halles ārsienas izvirzījumu un galvenās ieejas mezglu labās puses sānu fasādē no iebrauktuves, 2) izbūvēt pagalma fasādes frontonu ēkas jumta stāvā. Abas ēkas apjoma izmaiņas padara to simetrisku divās jumta asīs, un secīgi ielas fasāde kļūst simetriska sētas fasādei, kā arī abas sānu fasādes kļūst simetriskas ar izvirzījuma gabarītiem centrālajā daļā. Šīs divas izmaiņas izriet no ēkas funkcionālās struktūras – tā no vasarnīcas tiek pārvērsta par apdzīvojamu māju visa gada garumā. Ēkas jumtu ir plānots ieklāt ar ciedra koka lubiņām.