top of page

JAUNAIS RĪGAS TEĀTRIS

Teātra ēkai ir jābūt pamanāmai kā kultūras celtnei pilsētas apbūves struktūrā. Pašlaik bijušais Amatnieku biedrības nams ne ar ko neatšķiras no apkārtnē esošajiem piecstāvu mūra īres namiem, kas celti 19/20 gadsimtu mijā eklektikas stilā. Teātra celtnei nav priekšlaukuma un transporta ielas koridors ir vienmuļš un trokšņains. Monotono ielas telpu nedaudz atslogo koka divstāvu māja uz Tērbatas ielas stūra, kas atsedz teātra ēkas ugunsmūri ar Smiļģa melnbalto attēlu. No Kr. Barona ielas puses teātra ēka nav nolasāma. Rekonstrukcijas mets piedāvā JRT ēku ansambļa galveno ieeju pārcelt uz pagalmu. Kopā ar vēsturiski vērtīgo bijušo Vara kaltuves trīsstāvu mūra ēku pagalma centrā, veidojas divu pagalmu ansamblis, no kuriem pirmais ir publikas pagalms un otrais ir apkalpes pagalms. Abus pagalmus savieno tunelis fabrikas ēkas galā. Fasādes pārveidojumi veikti ar mērķi padarīt teātra ēku atšķirīgu un pamanāmu pilsētas telpā kā kultūras iestādi, kā arī ievērtējot teātra funkcionālās prasības. Galvenā ieeja JRT no Lāčplēša ielas ir izveidota caur pasāžas tuneli, kas izveidots ēkas kreisajā galā zem torņa. Šīs trīs logu ailu fasādes posms ir nedaudz izvirzīts visā ēkas augstumā. Ieeju akcentē virs tuneļa novietots metāla balkons un trīs vertikāli metāla stieņi, kas paredzēti reklāmas bannera izvietojumam uz fasādes. Ieejas torņa daļā vēsturiskie logi ir saglabāti visā ēkas augstumā. Pirmā stāva fasādes logi pret ielu ir paplašināti līdz rustotajiem stabiem, un veidojas ielas līmeņa galerija, kas atver teātra vestibilu pret ielu. Vestibila stūrī pie ieejas pasāžas ir novietota kafejnīca, kuras stikla vitrīnas ir atvērtas pret tuneli, veidojot aicinošu iespaidu ierasties pirms izrādes un uzkavēties pēc izrādes beigām. Fasādes trešā un ceturtā stāva logi ir aizmūrēti, saglabājot ailu nišas un dalījumu. Aiz šiem logiem atrodas skatītāju zāle ar balkonu, un pēdējo astoņdesmit gadu laikā logi nav lietoti. Logu aizmūrēšana pamatota ar skaņu izolāciju zālei. Vēsturiskās zāles skatuves šņorbēniņi pēc starptautiskajiem teātra standartiem ir vienā augstumā ar skatuves atvērumu. Tas pieprasa jumta paaugstinājumu skatuves daļā. Vertikālais stūra akcents veidots metāla konstrukcijās ar metāla plākšņu apšuvuma vertikālu rievojumu. Šņorbēniņus dienas laikā izgaismo stikla profilu joslas, kas veidotas kā vertikālas žalūzijas ar gaismas joslām no ēkas stūra puses, no ziemeļiem. Naktī vertikālas izgaismotas joslas veido delikātu torņa akcentējumu pilsētas telpā. Lāčplēša ielas telpiskā analīze visas ielas garumā uzrāda, ka daudzām vēsturiskajām ēkām ir vertikālie akcenti, kā torņi, fasādes izbūves, un JRT fasādes paaugstinājums stūra torņa daļā nav izņēmums. Izejot pa izgaismotu pasāžas tuneli, teātra apmeklētājs nonāk publikas pagalmā. Tā ir telpiski piesātināta telpa, kura definēta kā teātra pagalma vestibils. Apmeklētājs nonāk slēptajā teātra mākslas pasaulē, kā aizkulisēs uz skatuves, kas tik ļoti valdzina un saviļņo. Pagalmu no visām pusēm norobežo vēsturiskās dzeltenā ķieģeļa mūra ēkas. Tās papildinātas ar stiklotām plaknēm un industriālām metāla konstrukcijām - iekārts tilts, lifti, stieņi, troses, sietu balkoni un tumši pelēks, gandrīz melns skatuves fons. Pagalmā ir iestādīti četri koki kastēs ar soliņiem apkārt, uz kaimiņu mājas fasādes ir sazēluši vīteņaugi, uz terases ar pagraba virsgaismas logiem ir sastādīts puķu dārziņš. Skarbie ķieģeļu mūri un metāla konstrukcijas veido arhitektūras scenogrāfiju, un tai kontrastā zaļo puķu stādījumi un koki. Sākas izrāde! Pārsegtā telpa pagalma dziļumā ir galvenais ieejas vestibils aiz stiklotas plaknes. Ieejas asi nostiprina virpuļdurvis un melna balkona pārkare virs ieejas. Virs balkona uz ēkas fasādes ir iespējams novietot aktuālās izrādes lielu plakātu. Āra un iekšas telpu robežu sapludina pagalma bruģa segums un veco māju ķieģeļu sienas, kas turpinās iekštelpā. Pretī ieejai uz veco ķieģeļu ugunsmūra sienas fona novietotas monumentālas kāpnes uz otro stāvu. Sienā zem kāpnēm uz ass ir iebūvēta liela kamīna mute, kur degošās liesmas atgādina Smiļģa teātra simbolu - mūžam dzīvo radošo uguni. Uguns klātbūtne atsauc atmiņā arī nelielo čuguna krāsniņu vestibilā pirms rekonstrukcijas. Zem kāpnēm labajā pusē ir novietota informācijas posteņa lete ar biļešu kases funkciju. No centrālā vestibila apmeklētāji tiek virzīti pa labi uz Smiļģa zāli un pa kreisi uz divām jaunajām zālēm. Tālāk skatītāji nonāk abu zāļu grupu pakārtotajos vestibilos ar savām garderobēm un saviem sanmezgliem. Otrā stāva stiklotais foajē ar publikas balkonu virs ieejas vestibila ir galvenā skatītāju pulcēšanās vieta izrāžu starpbrīžos. Te gar kāpņu atvērumu ir novietota gara lete atspirdzinājumiem. Gar stikla sienu pret pagalmu ir novietoti galdiņi. Teātra skatītāji, malkojot kafiju vai vīnu, bauda atvērto skatu uz pagalmu, kur redzams trosēs iekārtais aktieru tilts, augšā lejā šaudās stiklotais skatītāju lifts. Tā ir jauna un dzīvi apdzīvota pagalma pasaule naksnīgajā Rīgā, par kuru atgādina tālumā redzamās pilsētas gaismas.

Objekta adrese : Lāčplēša iela 25, Rīga
Projekta norises laiks : no 2014. gada
Pasūtītājs: VAS “Valsts Nekustamie īpašumi”
Meta autori: Pilnsabiedrība "Zaigas Gailes birojs un Partneri"
Projekta vadītāja: Zaiga Gaile
Arhitekti: Ingmārs Atavs, Dāvis Gasuls, Agnese Sirmā, Filips Pitens, Estere Savicka, Rūdolfs Leja, Uldis Eglītis, Maija Putniņa - Gaile, Kristīne Riba, arh. stud. Sintija Norberte.
Galvenais inženieris: Māris Alsiņš
Teātra tehnologija: Theateradvies bv, Louis Janssen
Akustika: Margriet Lautenbach
Izpēte: SIA "Balts un Melns", Māris Alsiņš
Konstrukcijas: SIA "Kurbads", Normunds Tirāns
AVK: SIA "03FM Inženieru birojs", Uldis Pelīte
UK/UKT/VAS-S: SIA "VPM LATVIA", Tatjana Romaša, Vilnis Puļķis
EL/VĀJSTRĀVAS: SIA "A. Ābeles inženieru birojs", Armands Ābele
Automatizācijas sistēmas VAS: SIA "Matus", Jānis Savickis

bottom of page