Pirmā Rīgas teātra ēka ir Rīgas klasicisma arhitektūras un vācu kultūras piemineklis ar 250 gadus garu vēsturi. Tā atjaunošanas jēga un mērķi balstīti uz trīs ievērojamām vācu kultūras personībām: Oto Hermani for Fītinghofu-Šēlu (1722-1792), projekta attīstītāju un mecenātu; Kristofu Hāberlandu (1750-1803), projekta arhitektu un būvmeistaru; Rihardu Vāgneru (1813-1883), komponistu, kurš, vēl nebūdams slavens un tikai 24 gadus vecs, teātrī strādāja par kapelmeistaru divus gadus (1837-1839). Rīgas posms Vāgnera dzīvē ir spēlējis ievērojamu lomu – šeit strādādams viņš noformulēja savus trīs jaunā operas teātra principus, kurus vēlāk realizēja Baireitas teātra būvniecībā: 1) aptumšota skatītāju zāle; 2) amfiteātra pacēlums skatītāju parterim; 3) orķestra novietojums bedrē zem skatuves priekšējās daļas. Līdzās teātrim namā atradās vācu biedrība Musse (1786-1939) ar deju zāli un plašām salonu telpām un bibliotēku nama trešajā stāvā. Biedrība, kas būvēta pēc angļu tradicionālā kluba principiem, radīja vietu, kur satikties un arī izklaidēties Rīgas kulturālajai vācu sabiedrībai. GesamtkunstWerk21 – tā definēta plānotā nama atjaunošanas programma, kas orientēta uz Vāgnera vīziju – visu mākslu savienošanu. Radīt vienotās Eiropas izglītības un kultūras bāku tās austrumu zonā, kas ir jauno mūziķu izglītības un aktīvas darbības centrs ar meistarklasēm, eksperimentālām izrādēm un koncertdarbību, dažādiem kultūras pasākumiem un izstādēm.